Latvijas alpīnismam 60. gadu!

 

1956. gadā Baksanas ielejā norisinājās pirmā Latvijas alpiniāde. Kopā tajā piedalījās 87 dalībnieki! No tiem 74 kalnos bija pirmo reizi. 24 alpiniādes dalībnieki veiksmīgi uzkāpa Elbrusa Austrumu virsotnē. Tieši sākot ar šo alpiniādi, tiek uzskatīts alpīnisma attīstības sākums Latvijā. Šogad svinam šī lieliskā notikuma 60. gadu jubileju!

 

Papildināts 01.11.16.

 

 

Pirmā bildē: Latvijas pirmās alpiniades dalībnieki pienākot pie nometnes "Vienpadsmit". Dalībnieki arī veica šādus kāpienus: Gumači (3540 м., 1Б), Koiavgan (3499 м., 1А) un Viatau (3817 м., 2А).

Otrā bilde: Pēc veiksmīga kāpiena Elbrusa Austrumu virsotnē (5621m, 2A). Kāpiens lejā uz nometni "Vienpadsmit".

Trešā bilde: Kopā šajā alpiniadē piedalījās 87 dalībnieki! 24 alpiniādes dalībnieki veiksmīgi uzkāpa Elbrusa Austrumu virsotnē. Daudzi no tiem vēlāk guva ievērojamus sasniegumus - tie ir topošie meistari alpīnismā: Egberts Imants, Gunārs Reiniks, Ģirts Ripa, Velta Kazeka; meistara kandidāti: Valdis Ķikāns, Olga Lināre, Jānis Pūriņš un citi, kas kļuva par augstas klases alpīnistiem.

 

 

     

 

16 gadus Oliņkalna klintis bija treniņu un sacensību vieta mūsu alpīnistiem. 20 m augstā dolomīta siena atradās Daugavas krastā, 5 km lejpus Pļaviņām. Pļaviņu HES būvniecības rezultātā 1965. gadā, klintis tika appludinātas. Šobrīd šosejas Rīga-Daugavpils malā 117 kilometrā ir uzstādīts piemiņas akmens „Oliņkalns”. Ka māksliniekiem bija „Kaza”, tas alpīnistiem bija Oliņkalns.

 

Sākot ar 1949. gadu, katru pavasari un rudeni Oliņkalnā trenējās klinškāpēji. Pirmās oficiālās klinškāpšanas sacensības Oliņkalnā notika 1952.gada rudenī. Sacensību organizēšanā un maršrutu sagatavošanā aktīvi darbojās Imants Mihaļskis, Osvalds Lūkins, Zelma Bej-Mamikonjana, Jānis Jaunrodziņš un citi.

 

1959.gads. Sacensību atklāšanas parāde Oliņkalnā. Katra Baltijas republika - Latvija, Lietuva un Igaunija, sākumā aizvadīja savus čempionātus. Pēc tam sacentās Baltijas stiprākie – „Daugava”, „Žalgiris” un „Kalev”. Kopā sacensībās piedalījās ap 300 cilvēku. Parādot labu kāpšanas tehniku un ātrumu individuālā ieskaitē uzvarēja topošie sporta meistari alpīnismā - Velta Reinika un Egberts Imants.

 

Zelma Bej-Mamikonjana (20.08.1892 – 07.07.1973). Šī drosmīgā sieviete bija iedvesmas avots un skolotāja pirmajiem Latvijas alpīnistiem. Viņa veikusi 17 kāpienus Kazbekā, 3 Elbrusā, ka arī daudzus pirmkāpienus Kazbeka rajonā, kur līdz tam neviens nebija kāpis. Kā atceras viņas laikabiedri, Zelma bija ļoti gurda un sirsnīga sieviete, „no viņas varēja mācīties cilvēcīgumu”.

 

1960.gada pavasarī Oliņkalnā Latvijas alpīnisti pirmo reizi sacentās savā starpā par no jauna izveidoto ceļojošo kausu ”Sudraba leduscirtnis”. Sīvā cīņā pirmo vietu izcīnīja Rita Neimane un Ģirts Ripa. 1962.gadā Ģirts Ripa trešo reizi pēc kārtas izcīna “Sudraba leduscirtni” un pēc sacensību noteikumiem patur to sev uz visiem laikiem.

 

Sakot ar 1958. gadu, regulāri notika Latvijas un Baltijas čempionāti klinškāpšanā. Neskatoties uz nopietnajiem sāncenšiem no Lietuvas un Igaunijas, Oliņkalnā, līdz tā appludināšanai, 8 reizes pēc kārtas nemainīgi uzvarēja izlases komanda no biedrības „Daugava”.

 

 

1993.gadā notika pirmā latviešu ekspedīcija uz Himalajiem.
Foto redzams Teodora Ķirša grupas maršruts uz Daulagiri virsotni (8167 m.), pa ZA kori.
1993.gada 10.oktobrī Imants Zauls, Teodors Ķirsis un Ilgvars Pauls sasniedza Daulagiri virsotni. Foto – Ilgvars Pauls un Imamts Zauls virsotnē.

 

1995.gadā notika pirmā Latvijas ekspedīcija uz virsotni Everests (8848 m.). Foto redzams maršruts uz Everesta virsotni, pa ZA kori (augšējā daļa).

 

1995.gada 14.maijā, pl.15:15 pēc Nepālas laika, pirmo reizi Latvijas pilsoņi Teodors Kirsis un Imants Zauls sasniedz Everesta virsotni. Virsotnē viņi pavadīja 45 minūtes, atrodoties tur bez skābekļa maskām.
Foto: Teodors Ķirsis Everesta virsotnē

Latvijas „Sniega Leopardi” - Ilmārs Bernāns, Imants Zauls, Teodors Ķirsis, Pēteris Kūlis – uz Dienvidu Inilčeka lēdāja, 1991.gads.
Kopā uz šo brīdi Latvijā ir seši alpīnisti „Sniega Leopardi”. Izņemot jau augstāk minētos, šo goda titulu ir ieguvuši Atis Plakans (2006.g.) un Natālija Zeņina (2010.g.)

Latvieši astoņtūkstošniekos

(No žurnāla Sports www.sporto.lv/raksts/kur_viss_ir_savadaks)

*1990. gada 13. maijā zemeslodes augstāko punktu Everestu (8848 m) aizsniedz latviskas izcelsmes amerikānis Eds Viesturs. Vēl pēc trim dienām ASV dzimis latvietis Andris Lapkašs šajā virsotnē uznes mātes šūtu Latvijas karodziņu
*1993. gada 10. oktobrī Latvijas ekspedīcijas dalībnieki Teodors Ķirsis, Imants Zauls un Ilgvars Pauls sasniedz Daulagiri (8167 m)
*1995. gada 14. maijā Latvijas ekspedīcijas dalībnieki Teodors Ķirsis un Imants Zauls uzkāpj Everestā
*1996. gada pavasarī Latvijas ekspedīcijas dalībnieki Juris Osis, Rolands Laveiķis un Aivars Rutkis sasniedz Čooiju (8201 m)
*1996. gada rudenī Ilgvars Pauls uzkāpj Čooiju
*1997. gada pavasarī Ilgvars Pauls sasniedz Everestu
*1998. gadā Ilgvars Pauls uzkāpj Lodzē (8516 m) un Šišapangmas Centrālajā virsotnē (8008 m)
*2000. gadā Ilgvars Pauls Karakorumā sasniedz Gašerbrumu II (8035 m)
*2001. gadā Ilgvars Pauls Karakorumā sasniedz Nanga Parbatu (8126 m)
*2001. gada maijā, atgriežoties no trešo reizi iekarotā Everesta, Andris Lapkašs glābj klientu un spiests pārnakšņot absolūtā nāves zonā vairāk nekā 8500 m augstumā. Guvis nopietnus apsaldējumus, latvietis tomēr izdzīvo. Lapkašs trīs reizes uzkāpis arī Čooiju
*2005. gada maijā, uzkāpjot Anapurnā (8091 m), Eds Viesturs kļūst par 12. alpīnistu pasaulē, kurš sasniedzis visas 14 virsotnes, kas augstākas par 8000 m. Turklāt Everestā viņš pabijis sešas reizes
*2006. gada maijā Atis Plakans sasniedz Šišapangmas Centrālo virsotni (8008 m)
*2007. gada 31. jūlijā Valdis Puriņš Karakorumā uzkāpj Broda smailē (8047 m)
*2007. gada 9. oktobrī Līga un Atis Plakani, kopā ar Kasparu Klapkalnu sasniedz Čooiju virsotni (8201 m). Līga kļūst par pirmo Baltijas valstu sievieti, kas uzkāpusi kādā astoņtūkstošniekā

Latviešu augstuma rekordi

(Virs 7500 m) Līdz 2007. gadam.

    1. Andris Lapkašs - 8848 m, Everests (1990.)
    2. Teodors Ķirsis, Imants Zauls - 8848 m, Everests (1995.)
    3. Ilgvars Pauls - 8848 m, Everests (1997.)
    4. Ilmārs Bernāns, Vilnis Bušs - 8300 m, kāpjot Everestā (1995.)
    5. Juris Osis, Rolands Laveiķis, Aivars Rutkis - 8201 m, Čooiju (1996.)
    6. Līga Plakane, Atis Plakans, Kaspars Klapkalns - 8201 m, Čooiju (2007.)
    7. Valdis Puriņš - 8047 m, Broda smaile (2007.)
    8. Līga Hartmane - 7800 m, kāpjot Čooiju (2006.), Jānis Busenbergs - 7800 m, kāpjot Everestā (1995.)
    9. Oļegs Siļins - 7719 m, Kongurs (2004.)
    10. Andris Malaševskis - 7600 m, kāpjot Šišapangmā (2006.)

* Savu daļēji latvisko izcelsmi nenoliedz arī ASV alpīnists Eds Viesturs, kam šajā sarakstā būtu piešķirama pirmā vieta. Viņš 2005. gadā kļuva par 12. kāpēju pasaulē, kurš sasniedzis visas 14 virsotnes, kas augstākas par 8000 m.

 

Izveidots 10 Oktobris 2016
Skatīts: 1685
2017 Latvijas Alpīnistu savienība  
>>